Pie Horvātijai piederošās Korčulas salas zem ūdens slēpjas iegremdētās 7,000 gadus veca ceļa drupas. Neolīta struktūra reiz savienoja salu ar senu, mākslīgu zemes masu.

Arheologi 6. gada 2023. maijā Facebook ierakstā paziņoja par “savādu būvju” atklāšanu, aprakstot tās kā ceļa paliekas, kas tagad ir iegremdētas aptuveni 16 pēdu (5 metri) zem Adrijas jūras.
Ceļš sastāv no “rūpīgi sakrautām akmens plāksnēm”, kuru platums ir aptuveni 13 pēdas (4 m). Akmens bruģakmeņus tūkstošgades bija apglabājuši dubļi. Arheologi domā, ka akmens ceļu uzcēla Hvara, zudusi jūrniecības kultūra, kas dzīvoja šajā apgabalā neolīta periodā (no 6,000. g. pirms mūsu ēras līdz aptuveni 3,000. g. pmē.).

"Mēs atradām arī vēlā neolīta ornamentu keramiku, akmens cirvi, kaulu artefaktus, krama nažus un bultu uzgaļus," stāstīja Mate Parica, Horvātijas Zadaras universitātes Arheoloģijas katedras docents, kurš piedalījās izrakumos. "Keramikas atradumi mums palīdzēja šo vietni attiecināt uz Hvaras kultūru."
Arheologi domā, ka ceļš kādreiz savienoja tuvējo Hvaras apmetni, ko sauca par Soline, ar Korčulu. Arheologi 2021. gadā iepriekšējās arheoloģiskās izpētes laikā atklāja Solīnu, kas arī ir iegremdēta, bet kādreiz atradās uz mākslīgas zemes. Saskaņā ar tulkoto paziņojumu, veicot radiooglekļa datēšanas metodi, kas tika atrasta šajā vietā, viņi noteica, ka apmetne datēta ar aptuveni 4,900. gadu pirms mūsu ēras.
"Cilvēki staigāja pa šo ceļu gandrīz pirms 7,000 gadiem," teikts Zadaras Universitātes Facebook paziņojumā par savu jaunāko atklājumu.

Tas nav vienīgais noslēpums, ko Korčula glabā. Tā pati pētnieku grupa salas pretējā pusē ir atklājusi citu zemūdens apmetni, kas ir pārsteidzoši līdzīga Soline un rada dažus intriģējošus akmens laikmeta artefaktus.