Kaspars Hauzers bija nelaimīgais galvenais varonis vienā no visdīvainākajiem vēstures noslēpumiem: Nebrīvē sagūstītā mazuļa lieta. 1828. gadā Nirnbergā, Vācijā, parādījās pusaugu zēns, kurš nezināja, kas viņš ir un kā viņš tur nokļuva. Viņš nevarēja lasīt, rakstīt vai runāt vairāk par dažiem vienkāršiem vārdiem.
Patiesībā viņš, šķiet, neko nezināja par apkārtējo pasauli un pat varēja saprast vienkāršus uzdevumus, piemēram, dzeršanu no krūzes, tikai redzot, kā tas tiek demonstrēts vairākas reizes.
Zēns arī demonstrēja vairākas nepieklājīgas uzvedības, piemēram, naglu sakošanu un nepārtrauktu šūpošanos uz priekšu un atpakaļ — visas lietas, kas tolaik tika uzskatītas par diezgan vulgāru. Turklāt viņš apgalvoja, ka vēl nesen bijis ieslēgts kamerā un neko nezinājis par savu vārdu. Kas pie velna notika ar Kasparu Hauzeru? Noskaidrosim…
Kaspers - noslēpumainais zēns
26. gada 1828. maijā Nirnbergas ielās Vācijā parādījās 16 gadus vecs zēns. Viņš nēsāja līdzi vēstuli, kas bija adresēta 6. kavalērijas pulka kapteinim. Anonīmais autors sacīja, ka zēns, būdams zīdainis, tika nodots viņa aizbildniecībā 7. gada 1812. oktobrī un ka viņš nekad nav ļāvis viņam “spert nevienu soli ārā no manas (savas) mājas”. Tagad zēns vēlētos būt kavalērists, "kāds bija viņa tēvs", tāpēc kapteinim vajadzētu viņu uzņemt vai pakārt.
Pielikumā bija vēl viena īsa vēstule, kas it kā bija no viņa mātes viņa iepriekšējai aprūpētājai. Tajā bija teikts, ka viņu sauca Kaspars, ka viņš dzimis 30. gada 1812. aprīlī un viņa tēvs, 6. pulka kavalieris, ir miris.
Cilvēks aiz tumsas
Kaspars apgalvoja, ka viņš, cik vien spējis atcerēties, savu dzīvi vienmēr pavadījis pilnīgi viens aptumšotā 2×1×1.5 metru kamerā (mazliet vairāk par vienas personas gultas lielumu) tikai ar salmiem. gulta, uz kuras gulēt, un zirgs, kas izgrebts no koka rotaļlietai.
Tālāk Kaspars norādīja, ka pirmais cilvēks, ar kuru viņš jebkad sazinājies, bijis noslēpumains vīrietis, kurš viņu apciemojis neilgi pirms atbrīvošanas, vienmēr ļoti uzmanoties, lai neatklātu viņam savu seju.
Zirgs! Zirgs!
Kurpnieks, vārdā Veikmans, aizveda zēnu uz kapteiņa fon Veseniga māju, kur viņš atkārtoja tikai vārdus “Es gribu būt kavalērists, kā bija mans tēvs” un “Zirgs! Zirgs!” Turpmākās prasības izraisīja tikai asaras vai spītīgu "Nezinu" pasludināšanu. Viņu nogādāja policijas iecirknī, kur viņš uzrakstīja vārdu: Kaspars Hauzers.
Viņš parādīja, ka pārzina naudu, prot dažas lūgšanas un nedaudz lasīt, taču atbildēja uz dažiem jautājumiem, un viņa vārdu krājums šķita diezgan ierobežots. Tā kā viņš nesniedza nekādu atskaiti par sevi, viņš tika ieslodzīts kā klaiņotājs.
Dzīve Nirnbergā
Hauseru oficiāli adoptēja Nirnbergas pilsēta, un viņa uzturēšanai un izglītībai tika ziedota nauda. Viņš tika nodots skolmeistara un spekulatīva filozofa Frīdriha Daumera, pašvaldības iestādes Johana Biberbaha un skolmeistara Johana Georga Meiera aprūpē. 1832. gada beigās Hauzers tika nodarbināts vietējā advokātu birojā par kopētāju.
Noslēpumainā nāve
Pēc pieciem gadiem, 14. gada 1833. decembrī, Hauzers atgriezās mājās ar dziļu brūci kreisajā krūtīs. Pēc viņa teiktā, viņš bija aizvilināts uz Ansbahas tiesas dārzu, kur kāds svešinieks viņu nodūra, dodot somu. Kad policists Herrleins pārmeklēja Tiesas dārzu, viņš atrada nelielu violetu maku, kurā bija zīmulis Spiegelschrift (spoguļrakstā). Vēstule vācu valodā skanēja:
“Hauzers varēs diezgan precīzi pateikt, kā es izskatos un no kurienes atrodos. Lai aiztaupītu Hauzera pūles, es vēlos jums pastāstīt, no kurienes es nāku _ _ . Es nāku no _ _ _ Bavārijas robežas _ _ Uz upes _ _ _ _ _ Es jums pat pateikšu vārdu: ML Ö.
Tātad, vai Kasparu Hauzeru nodūra vīrietis, kurš viņu turēja kā zīdaini? Hauzers nomira no brūces 17. gada 1833. decembrī.
Iedzimts princis?
Saskaņā ar mūsdienu baumām – iespējams, jau 1829. gadā – Kaspars Hauzers bija iedzimtais Bādenes princis, kurš dzimis 29. gada 1812. septembrī un miris mēneša laikā. Tika apgalvots, ka šis princis tika nomainīts ar mirstošu mazuli un patiešām parādījās 16 gadus vēlāk kā “Kaspars Hauzers” Nirnbergā. Kamēr citi teorētiski izvirzīja viņa iespējamos senčus no Ungārijas vai pat Anglijas.
Krāpnieks, viltnieks?
Tika konstatēts, ka abas Hauzera līdzi nēsātās vēstules ir rakstītas ar vienu un to pašu roku. Otrais (no mātes), kura rindiņa “viņš manu rokrakstu raksta tieši tāpat kā es”, vēlāk analītiķi lika pieņemt, ka Kaspars Hauzers pats ir uzrakstījis abus.
Britu muižnieks lords Stenhops, kurš ieinteresējās par Hauzeru un ieguva viņa aizbildnību 1831. gada beigās, iztērēja daudz naudas, cenšoties noskaidrot Hauzera izcelsmi. Jo īpaši viņš maksāja divas vizītes Ungārijā, cerēdams atsvaidzināt zēna piemiņu, jo Hauzers, šķiet, atcerējās dažus ungāru vārdus un reiz bija paziņojis, ka ungāru grāfiene Meitenija ir viņa māte.
Tomēr Hauseram neizdevās atpazīt nevienu ēku vai pieminekli Ungārijā. Stenhops vēlāk rakstīja, ka pilnīga šo izmeklēšanu neveiksme lika viņam šaubīties par Hausera uzticamību.
No otras puses, daudzi uzskata, ka Hauzers pats bija ievainojis brūci un nejauši iedūris sev pārāk dziļi nazi. Tā kā Hauzers bija neapmierināts ar savu situāciju un viņš joprojām cerēja, ka Stenhops viņu aizvedīs uz Angliju, kā viņš solīja, Hauzers viltoja visus savas slepkavības apstākļus. Viņš to darīja, lai atdzīvinātu sabiedrības interesi par savu stāstu un pārliecinātu Stenhopu izpildīt savu solījumu.
Ko atklāja jaunais DNS tests?
2002. gadā Minsteres Universitāte analizēja matus un ķermeņa šūnas no matu šķipsnām un apģērba priekšmetiem, kas, domājams, pieder Kasparam Hauzeram. DNS paraugi tika salīdzināti ar Astrīdas fon Medingeres DNS segmentu, Stéphanie de Beauharnais sieviešu kārtas pēcteci, kura būtu bijusi Kaspara Hauzera māte, ja viņš patiešām būtu bijis iedzimtais Bādenes princis. Secības nebija identiskas, bet novērotā novirze nav pietiekami liela, lai izslēgtu saistību, jo to varētu izraisīt mutācija.
Secinājumi
Kaspara Hauzera lieta samulsināja visus, kas par to dzirdēja. Kā kāds tik jauns var tikt ieslodzīts uz visu mūžu, nevienam nepamanot? Vēl dīvaināk, kāpēc Hauzers nezināja tādas lietas kā burti vai cipari pēc tik ilgas aizslēgšanas? Cilvēki domāja, ka viņš varētu būt ārprātīgs vai viltnieks, kurš mēģina aizbēgt no cietuma.
Lai kas arī notiktu, šodien nevar pilnībā izslēgt, ka Kaspara Hausera dzīve varētu būt iekļuvusi tā laika politiskajās lamatās. Izpētot viņa stāstu, kļuva skaidrs, ka Kaspars Hauzers patiešām ilgus gadus bijis gūstā pirms parādīšanās sabiedrībā. Galu galā joprojām nav skaidrs, kā tas notika un kas viņu tik ilgi turēja gūstā.
